Juris Lipsbergs

(25.VII.1939–10.V.2020)

Šī gada 10. maijā astoņdesmit gadu vecumā mūžībā aizgāja Latvijas ornitoloģijas dižgars, Latvijas Ornitoloģijas biedrības goda biedrs, bioloģijas zinātņu doktors Juris Lipsbergs, kuru kolēģi dēvēja par lauka ornitoloģijas “Ģenerāli”.

Viņš bija viens no pirmajiem un nedaudzajiem profesionālajiem ornitologiem, kuri Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas kolektīvā darbojušies gandrīz visu padomju laiku, kā arī veicināja šīs zinātnes nozares palikšanu “virs ūdens” un pakāpenisku attīstību pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat mūsdienām. Interesi par putniem viņš aizguva no sava vecākā brāļa, Latvijas Ornitoloģijas centrales brīvprātīgā putnu gredzenotāja Ulža Lipsberga (1926–1999). Lipsbergu ģimeni okupācijas režīms 1949. gadā deportēja no Salacgrīvas “Lauteriem”, tādēļ jaunības gados dabas vērotāja prasmes jaunais pētnieks apguva Obas upes ielejā Krievijas Tomskas apgabalā. Atgriežoties dzimtenē, viss bija jāsāk no nulles un jauneklis ar lielu sparu ķērās pie Latvijas putnu pasaules izzināšanas, piedaloties tā laika ornitologu veiktajos pētījumos. Pēc LVU Bioloģijas fakultātes absolvēšanas, Juris Lipsbergs 37 gadus nostrādāja Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā. Plašākai sabiedrībai vislabāk ir zināmi Dr. J. Lipsberga sasniegumi, kas saistīti ar Latvijas Sarkanās grāmatas izveidošanu, kā arī mikroliegumu, kā reto putnu ligzdvietu aizsardzības mechanisma, ieviešanu praksē: par to arī Juris Lipsbergs 1988. gadā Maskavas Valsts universitātē aizstāvēja disertāciju. Savos pētījumos J. Lipsbergs īpašu uzmanību veltīja gulbjiem un niedrāju putniem, bija arī viens no LU Bioloģijas institūta Papes ornitoloģisko pētījumu centra pirmajiem pētniekiem. Pēdējās desmitgadēs viņš aktīvi iesaistījās mākslīgo ligzdu ierīkošanā – jūras un klinšu ērgļiem, kā arī mūsu lielākai pūcei - ūpim. Līdz pat pēdējam dzīves gadam kāpa kokos, pie šo putnu ligzdām un gredzenoja mazuļus. Aktīvi interesējās par ornitoloģijas attīstību arī ārpus Latvijas, par saviem līdzekļiem izveidojis lielāko privāto ornitoloģiskās literatūras bibliotēku mūsdienu Latvijā, rūpīgi dokumentējis ornitoloģijas attīstību gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Pateicoties labajai atmiņai, J. Lipsbergs varēja sīkumos stāstīt par dažādiem notikumiem visa sava mūža gaŗumā, pie tam ar krietnu devu humora. Juris paliks mūsu atmiņā kā neordinārs, talantīgs, Sibirijas un ekspedīciju apstākļu rūdīts, reizēm principiāls un tiešs, vienmēr darbspējīgs un uz jauniem sasniegumiem orientēts ornitologs, gan tiem, ar kuriem viņš bija pazīstams personīgi, gan arī nākamajām paaudzēm – lasot viņa aizraujošajā valodā uzrakstītajās grāmatās un zinātniskajās publikācijās.

“Ģenerāļa” Jura Lipsberga vārds mūžīgi paliks Latvijas ornitoloģijas izcilāko pētnieku pulkā, līdzās citiem, jau aizgājušiem kolēģiem – Hariju Michelsonu (1930–1981), Jāni Baumani (1940–2006), Jāni Baltvilku (1944–2003), Jāni Vīksni (1936–2015) un citiem. Lai vieglas ūpja spalvas!