LU konference
Partneri: Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts un Ukrainas Nacionālās Zinātņu Akadēmijas Hidrobioloģijas institūts.
Pētījuma galvenais mērķis ir izstrādāt informatīvu un salīdzinoši lētu metodi radiācijas ietekmes noteikšanai, izmantojot zivju modelētājsistēmu, izmantojot projekta realizētāju iepriekš validētas ekosistēmu kvalitātes novērtēšanas un genoma pētniecības metodes (mitohondriju D-loop reģions un ATP-6 gēns, iPBS retrotranspozonu marķieri). Pētījums balstās uz divu zivju sugu – asara un raudas – populāciju indivīdu genoma pētījumiem un savstarpēju salīdzināšanu Latvijā un Ukrainas Černobiļas reģionā. Izstrādātā metode kalpos par pamatu turpmākiem pētījumiem par vides pārmaiņu izraisītām gēnu funkcionalitātes izmaiņām, novērtējot izmaiņas gēnu metilācijā un mobilo ģenētisko elementu pārvietošanos genomā.
Seminārs notika 2025. gada 3. novembrī, 9:30 līdz 14.00, Jelgavas ielā 1, 701. auditorijā (Latvijas Universitāte, Rīga). Uz atvērto projekta semināru tika aicināti arī kolēģi, ar kuriem projekta grupai ir cieša sadarbība projekta tematikā Baltijas valstīs. Līdz ar to seminārā piedalījās arī Lietuvas Dabas pētījumu centra vadošais pētnieks Adomas Ragauskas, LU BI Hidrobioloģijas laboratorijas vadošā pētniece Agnija Skuja un pētnieks Dāvis Ozoliņš, kā arī LU MFML Ģenētikas profesors Īzaks Rašals un tematikā ieinteresētie LU studenti.
Projekta partnera no Ukrainas – Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas (NAS) Hidrobioloģijas institūta Akvātiskās radioekoloģijas nodaļas vadītājs, prof., Dr. hab., NAS Ukrainas korespondētājloceklis Dmitrijs Gudkovs pievienojās semināram tiešsaistē un prezentēja materiālus par pētījumu zonu Ukrainā, ieskaitot reģionu, kas ir spēcīgi ietekmēts ar radionuklīdiem un no kura tika ievākts materiāls molekulārajiem pētījumiem.
Ukrainā savāktos paraugus uz Latvijas Universitāti nogādāja projekta dalībniece no Ukrainas puses, doktorante Irina Maruščaka. Viņa piedalījās seminārā savas zinātniskās vizītes laikā LU un prezentēja pētījumu rezultātus, tostarp par dažādām augu sugām, kas ievāktas Černobiļas zonā un kurām, veicot mikroskopiskus novērojumus, tika fiksēta genotoksiska iedarbība.
Dr. biol. Dalius Butkauskas moderēja semināru un prezentēja materiālus, kas saistīti ar asaru un raudu paraugu visaptverošiem ģenētiskiem pētījumiem, kas savākti dažādās ūdenstilpēs Lietuvā un Latvijā. Metodes, kas tika izstrādātas šajos pētījumos, tostarp mtDNA D-cilpas un ATP-6 fragmentu amplifikācija un sekvenēšana, kā arī turpmākā molekulārā analīze, tiks piemērotas, īstenojot šo Latvijas un Ukrainas zinātnieku kopīgo pētījumu.
Iespēja salīdzināt zivju populāciju ģenētisko profilu, kuras apdzīvo antropogēni ietekmētas zonas, īpašu uzmanību pievēršot zivju populācijām, kas apdzīvo termiski un ķīmiski stipri transformētas ūdenstilpes kodolspēkstaciju darbības dēļ, un it īpaši zonas, ko ietekmējusi radiācijas ietekme industriālas katastrofas rezultātā, palīdzēs atklāt izmaiņas un iespējamo adaptācijas potenciālu asariem un raudām kā divām pētījumu zonā plaši izplatītām modeļa zivju sugām.
Semināra laikā tika sniegta informācija par izvēlēto zivju un augu sugu, kuras apdzīvo saldūdens baseinus Austrumbaltijas reģionā (Lietuva un Latvija) un Ukrainā. ekoloģiskajiem un molekulārajiem pētījumiem Projekta galvenais mērķis ir izveidot molekulāro datubāzi kā pamatu, kas palīdzēs regulāri veikt Černobiļas katastrofas radionukleoīdu stipri piesārņotajā zonā izdzīvojušo zivju populāciju stāvokļa novērtējumu, aptverot un apstrādājot būtisko ekoloģisko un molekulāro datu kopumu, kas raksturo gan skartos, gan relatīvi neskartos reģionus.
