Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniekiem novembra ekspedīcijas laikā, ievācot bentisko bezmugurkaulnieku paraugus, projekta Life GoodWater IP ietvaros, Saukas ezerā izdevās atrast vairākus peldošā ezerrieksta (Trapa natans) fosilo formu īpatņus. Fosilo formu īpatņu konstatēšana nekādā ziņā gan neapliecina faktu, ka šis augs ezerā aug vēl joprojām, bet Saukas ezers pievienojas to nedaudzo ezeru sarakstam, kuros konstatētas ezerrieksta fosilijas, kas apliecina to, ka ezerrieksts šajā ezerā kādreiz ir bijis sastopams. Patlab norit aktīvs darbs, lai noskaidrotu, cik seni ir atrastie ezerrieksta fosilo formu īpatņi.
Peldošais ezerrieksts Latvijā ir reta un apdraudēta suga. Tas ir terciāra perioda floras pārstāvis un līdz ar to relikta augu suga Latvijā, kura ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 1. pielikumā “Īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. Ezerrieksta izplatības areāls aptver Vidus un Austrumu Eiropu, Vidusjūras zemes, Dienvidu un Austrumu Āziju. Ziemeļamerikā un Austrālijā tas ievests un dabīgu augteņu tur nav. Latvijā ezerrieksts sastopams uz tā izplatības areāla ziemeļu robežas. Augs sastopams ūdeņos, kas nabadzīgi ar kalcija karbonātiem, bet bagāti ar organiskajām vielām.
Peldošais ezerrieksts ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs ar 1 – 2 m garu, lokanu stublāju, ko ezera gruntī notur iepriekšējā gada rieksts, no kura tas izaudzis. Stublāja galā virs ūdens izveidojas peldošu rombisku lapu rozete. Augs zied jūlijā, augustā. Ziedi atveras rītos tikai uz dažām stundām un pēc apputeksnēšanās ieliecas ūdenī, kur rudenī nogatavojas 2,5-4,5 cm plati un 2-3 cm augsti kauleņveida rieksti ar 2 vai 4 asiem un atskabargainiem izaugumiem, kas ir pārkoksnējušies kausa zobiņi. Rudenī nogatavojušies augļi noraisās no stublāja, nogrimst un noenkurojas ezera dūņās. Ezerrieksta augļi dīgtspēju var saglabāt līdz 10 gadiem, citviet literatūrā minēti pat 45 – 50 gadi.
Latvijā līdz 2017. gadam bija zināmas tikai trīs peldošā ezerrieksta atradnes Klaucānu, Priekulānu un Pokratas ezeros. 2017. gadā projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” ietvaros peldošo ezerriekstu izdevās konstatēt arī Bancānu ezerā, tādēļ patlaban Latvijā ir četri ezeri, kuros sastopams peldošais ezerrieksts. Tās ir Eiropā vistālāk ziemeļos atrastās ezerrieksta augtenes. Pastāv uzskats, ka augs Bancānu ezerā pēdējo 20 gadu laikā ieviesies no Priekulānu ezera, iespējams, ar ūdensputnu palīdzību (Suško u.c., 2018).
Nogulumu paleobotānisko pētījumu dati liecina, ka ezerrieksts Latvijas teritorijā seklās ūdenstilpēs ir audzis gan pirms vairākiem tūkstošiem gadu, gan arī tā makroatliekas un putekšņi atrasti iepriekšējo starpledus laikmetu ezeru nogulumos (Kalnina et al. 2007). 20. gs. 40. gadu sākumā bija zināmas ezerrieksta fosilo augļu 10 atradnes, tad tagad to skaits kopā ar fosilo putekšņu atradnēm palielinājies līdz 27 (Kalniņa u.c., 2018). Saukas ezers kļuvis par 28 atradni, kurā konstatēti ezerrieksta fosilie augļi.
Latvijas Univeritātes Bioloģijas institūta pētījumi Saukas ezerā notiek LIFE GOODWATER IP projektā, kura mērķis ir uzlabot Latvijas riska ūdensobjektu kvalitāti. Projektu no 2020. līdz 2027. gadam īsteno deviņpadsmit organizācijas Latvijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadībā.
Atsauces:
Kalniņa, L., Ceriņa, A., Žvagiņa, I., Grīne, I. 2018. Peldošais ezerrieksts (Trapa natans) – dabas un cilvēku vēstures liecinieks Latvijā. Ģeogrāfiski raksti. Folia Geographica. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības zinātnisko rakstu krājums. Rīga, 5. – 13.lpp.
Kalnina, L., Strautnieks, I, Cerina, A. 2007. Upper Pleistocene biostratigraphy and traces of glaciotectonics at the Satiki site, western Latvia. Preusser F., Fiebig M., Spenser J. (Eds), From Swiss Alps to the Crimea – Alpine Quaternary Stratigraphy in a European context. Quaternary International. 164 – 206.
Suško, U., Skrinda, I., Zviedre, E., Grīnberga, L. 2018. Nozīmīgākie 2015.-2017. gada reto ūdensaugu atradumi Latvijas ezeros. Latvijas Universitātes 76. zinātniskās konferences sekcijas “Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība” rakstu krājums. Rīga, 62. – 66. lpp.
Informāciju sagatavoja Linda Uzule (Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece)
