Akadēmiskais centrs
2021. gadā Latvijas–Lietuvas programmas projekta LLI-533 TRANSWAT ietvaros tika pētīti pieci pārobežu ezeri, tai skaitā arī zooplanktons pavasara, vasaras un rudens sezonas garumā. Tā kā zooplanktons Latvijā ezeros netiek bieži un regulāri pētīts līdz sugu līmenim, arī šis ievāktais materiāls bija jauniem atklājumiem un pārsteigumiem bagāts, papildinot esošās zināšanas par sugu daudzveidību Latvijā.
Projekta eksperte Inta Dimante-Deimantoviča Skrinas ezer litorāles jeb piekrastes daļā atklājusi Latvijai jaunu airkājvēžu sugu Paracyclops poppei (Rehberg, 1880). Suga līdz šim Latvijā nav konstatēta, tāpēc tas uzskatāms par jaunas sugas atradumu. Atradums bija gaidāms un likumsakarīgs, jo suga ir plaši izplatīta un sastopama Eiropā. Tā ir raksturīga bentālei, mīt starp augiem. Tas, ka līdz šim nav bijusi konstatēta Latvijā, drīzāk ir skaidrojams ar nepietiekamu pētniecību nevis reto sastopamību.
Bez jaunas sugas atklāšanas pētījumi Latvijas-Lietuvas pārrobežu ezeros ļāva iegūt informāciju arī par citu sugu izplatību Latvijā.
Ūdensblusa Acroperus angustatus Sars, 1863 līdz šim iespējams, ka konstatēta tikai vienā Latvijas ezerā – Vaidavas ezerā. Projekta TRANSWAT ietvaros suga tika atrasta visos pētītajos ezeros. Ūdensblusas izteiktā ķermeņa proporciju mainība rezultējusies līdz šim kļūdainā noteikšanā, un šī suga Latvijā, visticamāk, sastopama daudz biežāk nekā līdz šim uzskatīts. Eiropā Acroperus angustatus tiek uzskatīta par retu sugu. Pēdējā laika atklājumi ļauj sugu noteikt daudz precīzāk nekā kādreiz.
Airkājvēzis Cyclops bohater Koźmiński 1933 Latvijā pirmo reizi konstatēts 2010. gadā un līdz šim bija zināms tikai Briģenes ezerā. Šī pētījuma rezultātā tagad Latvijā ir četras atradnes, jo suga konstatēta arī Galiņu, Skrinas un Lielajā Kumpinišķu ezerā. Sugai ir izteikti liels ķermeņa izmērs, salīdzinot ar citām ciklopu sugām (virs 2 mm), ne velti to tulkojumā no poļu valodas dēvē par varoni. Sugas nozīme zivju barības bāzē vēl nav izpētīta, jo tā ir salīdzinoši reta suga Eiropā ar ierobežotu izplatības areālu, raksturīga oligotrofiem līdz viegli eitrofiem ezeriem.
Kopumā Latvijas ezeru zooplanktona sugu daudzveidība joprojām nav pavisam apzināta un jauni sugu atradumi ir sagaidāmi.
Zooplanktons ir mazi, ūdenī dzīvojoši mikroskopiski dzīvnieki, kas zināmi ar to, ka veic apjoma ziņā iespaidīgākās migrācijas pasaulē, pārvietojoties no okeāna augšējiem slāņiem uz dziļākajiem, lai tādā veidā efektīvāk barotos un izvairītos no plēsējiem – zivīm.
Šo dzīvnieku grupu veido vēžveidīgie, virpotāji un dažādu citu bezmugurkaulnieku attīstības stadijas. Zooplanktonam ir būtiska loma ūdens ekosistēmā, jo tie barības ķēdē nodrošina vidējo posmu, tas ir – pārnes enerģiju no primārajiem producentiem – fitoplanktona jeb augu planktona uz gala patērētājiem – konsumentiem jeb zivīm. Tas ir pamatprincips, kā ūdenī darbojas barības ķēde.
Sīkāka informācija: Inta Dimante-Deimantoviča, inta.dimante-deimantovica@lhei.lv
Pētījums Latvijas – Lietuvas robežezeros veikts ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020.gadam projekta LLI-533 “Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdens baseinu vienota pārvaldība” (TRANSWAT) atbalstu.
Informācija par projektu: https://latlit.eu/lli-533-joint-management-of-latvian-lithuanian-transboundary-river-and-lake-water-bodies-transwat/.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latvijas Universitāte, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
