LU konference
Jūnijā projekta dalībnieki veica veģetācijas pētījumus gan pēdējā zināmajā Botrychium simplex atradnē Latvijā dabas liegumā “Ances purvi un meži”, gan veica izpēti Lietuvā, Nemirsetā. Latvijā vienkāršā ķekarpaparde netika atrasta, taču sugas dzīvotne ir sugai piemērota. Sausajā zālājā joprojām ir atklātas augsnes laukumiņi, tas nav aizaudzis ar krūmiem un kokiem. Tomēr, tā kā zālājs netiek ilgstoši apsaimniekots, daudzviet dominē augstās graudzāles un ir izveidojies biezs kūlas slānis. Kopā ar projekta vadītāju Lietuvā Radvili Rimgaili-Voiciku (Radvilė Rimgailė-Voicik) un vēl trim pētniecēm no Viļņas universitātes dabas liegums tika apmeklēts atkārtoti, tomēr B. simplex neizdevās atrast. Zālājā tika atrasta cita Botrychium ģints suga – B. lunaria. Tas liecina, ka augsnē atrodas ģintij svarīgās mikorizas sēnes, kas vērtējams pozitīvi.
Savukārt Lietuvā, sausā zālājā jūras krasta kāpu zonā, vienkāršā ķekarpaparde sastopama lielā skaitā. Mūsu pētījums mēģinās noteikt faktorus, kas ir veicinājuši tik lielas un laikā noturīgas sugas populācijas pastāvēšanu Lietuvā. Tas nākotnē mums palīdzēs meklēt līdzīgas sugai potenciāli piemērotas dzīvotnes Latvijā.
Molekulāri ģenētiskie pētījumi
Baltijā lielākajā audzē Lietuvā pie Palangas 2026. gadā tika ievākti Botrychium simplex paraugi DNS un plūsmas citometrijas analīzēm. Tika ievāktas vairāk kā 30 augu lapu daļas.
Parauglaukumā 28 paraugi tika ievākti sporu kvalitātes izvērtējumam. Paraugi (3-5 sori) tika ievākti visa parauglaukuma teritorijā, augi atradās vismaz 3 m attālumā viens no otra. Tika veiktas sporu paraugu mikroskopiskās analīzes ar Phenom ProX G6 SEM mikroskopu un izstrādāta inovatīva “Ātra plūsmas citometrijas metode sporu kvalitātes noteikšanai”. Sporas (3 sori) no katra parauga tika analizētas ar BD FACSJazz® šūnu šķirotāju (BD Biosciences, USA), izvērtējot to radīto relatīvo fluorescenci pēc ierosināšanas ar 488 nm zilo lāzeri, kas tika salīdzināta ar labi izveidojušos sporu radīto relatīvo fluorescenci. Tika noteikts, ka sporu labi izveidojušōs sporu procents ir raksturīgs katra pētītā auga parametrs. Kvalitatīvo, labi attīstīto sporu procents augu soru paraugos svārstījās no desmit līdz vairāk kā 70%.
Ģenētiskās daudzveidības noteikšanai, kas saistīta ar kodola iedzimšanu šai projektā tiek izmantoti universālie, vides jutīgie (dod iespēju novērot DNS izmaiņas: retrotranspozonu pārvietošanos genomā, stresa rezultātā) uz retrotranspozoniem balstītie iPBS praimeri. Apjomīgs praimeru skrīnings tiek veikts, lai aizvēlētos efektīvākos, informatīvākos praimerus ģenētiskajām analīzēm. Pēc pilna genoma sekvencēšanas (Taivāna) tiks izvedoti praimeri mDNS Botrychium simplex sugai un noteiktas paraugu mitohondriālās DNS izmaiņas, kuras tiks salīdzinātas ar muzeja herbārija augu mDNS sekvencēm, kas dos iespēju analizēt Baltijas populācijas filoģenētisko attīstību.
Projekta nosaukums latviešu valodā: “Genomikas, stabilo izotopu pētījumu un dzīvotņu izplatības modelēšanas rezultātu izmantošana Botrychium simplex saglabāšanai”
Projekta nosaukums angļu valodā: Data-Driven Conservation of Botrychium simplex: Integrating Genomics, Stable Isotopes and Habitat Modeling for Species Restoration
Projekta Nr. LV-LT-TW/2026/1
Projekta īstenotājs Latvijā: Latvijas Universitāte (LU).
Projekta vadītāja Latvijā: Dr.biol. Liene Auniņa, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūts.
Projekta īstenotājs Taivānā: Molekulārās un šūnu bioloģijas institūts, National Tsing Hua University.
Projekta vadītājs Taivānā: Asoc.Prof. Li-Yaung Kuo.
Projekta īstenotājs Lietuvā: Viļņas Universitāte, Dzīvības zinātņu centrs, Biozinātņu institūts.
Projekta vadītāja Lietuvā: Asoc.Prof. Radvilė Rimgailė-Voicik.
Projekta norises laiks: 01.01.2026.-31.12.2028.
Projekta finansējums 2026. gadā Latvijā: 25000 EUR.
Projekta mērķis: Novērtēt B. simplex adaptīvo kapacitāti, dzīvotņu prasības un saglabāšanas potenciālu Baltijas reģionā, izmantojot integrētu pieeju, kas apvieno pētījumus dabā, genomiskos pētījumus, stabilo izotopu analīzi (SIA) un sugu izplatības modelēšanu (SDM), lai nodrošinātu uz datiem balstītu sugas aizsardzību nākotnē.
Sagatavoja: Liene Auniņa, Dace Grauda.
