Ar biopolimēru apstrādātas zemenes

Latvijai raksturīgās ogas – zemenes un avenes – sezonas laikā ir iecienījuši daudzi patērētāji. Ogām ir ne tikai patīkama garša, bet tās satur daudz vērtīgu uzturvielu un bioloģiski aktīvu savienojumu, tostarp vitamīnus un antioksidantus. Diemžēl šo ogu uzglabāšanas ilgums nepārsniedz 5-7 dienas. Tās ir izteikti sezonāls produkts, kas ierobežo vietējo ogu pieejamību tirgū. Ogu uzglabāšanas ilgums atkarīgs no uzglabāšanas temperatūras, gaisa relatīvā mitruma, elpošanas ātruma, epidermas slāņa biezuma un šķirņu izturības pret mikroorganismiem. Uzglabāšanas laiku būtiski var samazināt arī mehāniskie bojājumi, kas var rasties ogu novākšanas vai transportēšanas laikā.

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organisation/FAO) datiem augļu, ogu un dārzeņu zudumu kopapjoms uzglabāšanas laikā Eiropas Savienībā sasniedz 45% no kopējās ražas. Tā ir gandrīz puse no saražotās produkcijas, ko nav iespējams realizēt. Savukārt pārtikas produktu zudumi (atkritumi) rada siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, kas ietekmē klimata pārmaiņas.

Kā šīs problēmas risināt? Viena no iespējām ir izmantot jaunus ogu apstrādes tehnoloģiskos risinājumus, kas ļautu ilgstoši saglabāt ogu kvalitāti un būtiski pagarināt to uzglabāšanas laiku svaigā veidā. Šādiem risinājumiem vienlaikus jābūt gan videi draudzīgiem, gan arī ekonomiski pamatotiem.

Zinātniskie pētījumi apliecina mikrobiālas izcelsmes polisaharīdu (biopolimēru) izmantošanas potenciālu pārtikas rūpniecībā un lauksaimniecības produktu kvalitātes saglabāšanā.

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Dārzkopības institūta zinātnieki 2019. gada beigās sadarbībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem* uzsāka projekta “Bionoārdāmo polimēru iegūšana no atjaunojamiem resursiem augļu aizsargplēvju un iepakojuma materiālu izstrādei” īstenošanu.

Projekta gaitā plānots izstrādāt jaunus biomateriālus ogu (aveņu un zemeņu) apstrādei un iepakošanai, kas ļautu ilgāk saglabāt to kvalitāti un pagarināt uzglabāšanas laiku. Paredzams, ka izstrādātie biopolimēru pārklājumi un iepakošanas materiāli būs videi draudzīgi. Tie tiek iegūti mikroorganismu fermentācijas ceļā. Biotehnoloģiskajos pētījumos ogu pārklājumu ieguvei tiek izmantoti pārtikas ražošanas blakusprodukti, piemēram, piena sūkalas, augļu izspaidas vai sīrupi.

Jau projekta īstenošanas pirmajā gadā tika iegūti priekšmēģinājumu dati par ogu apstrādi ar biopolimēru pārklājumiem. Izvērtējot tos, ir novērota pārklājumu efektivitātes tendence, kas apliecina piedāvātā risinājuma potenciālu un liek pievērsties tā padziļinātai izpētei. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2022. gada beigām.

*Projekta īstenošanā iesaistījušies septiņi sadarbības partneri:

- Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (vadošais partneris),

- APP Dārzkopības institūts,

- AS “Rankas piens”,

- SIA “Probiotika LV”,

- SIA “Skoru Dārzi”,

- Valters Dambe,

- Auru pagasta zemnieku saimniecība “Pērles”.

Pētījumi tiek īstenoti Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020.gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1 apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovācija partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai” ietvaros.

Projekta “Bionoārdāmo polimēru iegūšana no atjaunojamiem resursiem augļu aizsargplēvju un iepakojuma materiālu izstrādei” (nr. 19-00-A01612-000004) īstenošanu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

Vairāk informācija par ELFLA pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Projekta īstenošanu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienesta atbalsts.

Sagatavoja projekta darba grupa

Dalīties