Akadēmiskais centrs
LU Bioloģijas institūta un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieki Lat-Lit projekta “Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdens baseinu vienota pārvaldība” TRANSWAT ietvaros no 9. līdz 12.augustam veica lauka pētījumus piecos ezeros, kas izvietojušies uz Latvijas un Lietuvas robežas. Pētījumu laikā apsekoti Ilzu jeb Garais ezers, Galiņu, Lielais Kumpinišķu, Smelīnes jeb Laucesas un Skirnas ezeri.
Dažādos ezera dziļumos tika veikti ūdens temperatūras, pH, izšķīdušā skābekļa, elektrovadītspējas, duļķainības un caurredzamības mērījumi. Šiem rādītājiem ir liela ietekme uz bioloģisko procesu norisi un tos izmanto ezera vides raksturošanai. Visos ezeros ievākti arī nogulumu paraugi, ko vēlāk analizēs laboratorijā, lai noteiktu organisko vielu saturu, kā arī nogulumos uzkrāto slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju.
Ezeru dziļākajā daļā un piekrastes jeb litorāles daļā ievākti zooplanktona paraugi. Tie vēlāk tiks analizēti laboratorijā, lai noteiktu sugu sastāvu un biomasu. Atsevišķos ezeros tiks analizētas arī mikroskopisko vēžveidīgo fosilās atliekas. Zooplanktonu veido sīki, ūdens masā peldoši organismi, kas pasīvi pakļaujas ūdens straumju virzienam. Lai gan zooplanktons netiek izmantots ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanā atbilstoši ES Ūdens Struktūrdirektīvas prasībām, šī organismu grupa ir nozīmīgs ezeru ekosistēmas veselības stāvokļa radītājs. Zooplanktons ir arī būtiska zivju barības bāze.
Ezeros pētīts makrofītu jeb ūdensaugu sugu sastāvs un sastopamība, lai raksturotu ekoloģisko stāvokli. Barības vielām bagātos jeb eitrofos ūdeņos veidojas gan atšķirīgs virsūdens, gan iegrimušo un brīvi peldošo makrofītu sugu sastāvs. Barības vielām nabadzīgos ezeros raksturīgas skrajas ūdensaugu audzes, kā arī nereti sastopamas retas un īpaši aizsargājamas sugas, kas ir jutīgas pret ūdeņu piesārņojumu. Ezera ekoloģisko kvalitāti raksturo arī dziļums, līdz kuram sastopami iegrimušie augi.
Ekspedīcijas laikā tika konstatētas citas interesantas vai retas sugas, piemēram, medicīnas dēle, lielais ūdensmīlis, mieturaļģe Nitella mucronata (Laucesas ezerā) u.c. Vairākos ezeros pārstāvētas Latvijas dabai svešās sugas, kas nu jau te iedzīvojušās uz palikšanu, piemēram, mainīgā sēdgliemene, dzeloņvaigu vēzis, Kanādas elodeja.
Lai gūtu pirmo priekšstatu par pazemes ūdeņu kvalitāti, kas ieplūst Garajā ezerā, tika apsekotas un izlases kārtā novērtētas sateces baseina apgabalā ietilpstošās akas un avoti. Pirmie rezultāti norāda, ka spiedienūdeņu atslodze, ja arī pastāv, tad dod niecīgu pienesumu ezera ūdens bilancei. Tos no gruntsūdeņiem atdala biezs morēnas nogulumu slānis, kas ir ūdens mazcaurlaidīgs. Gruntsūdeņi, savukārt, papildina ezeru, atslogojoties avotu veidā, lai gan to pienesums ezera kopējai bilancei pašlaik vēl nav apzināts.
Pētnieki pirmo reizi apmeklēja ezerus maijā, un tagad augustā atsevišķos ezeros ir vērojama izteikta veģetācijas bagātība, ūdens ziedēšana, tai skaitā, savairojušās zilaļģes. Ezerus paredzēts apsekot arī oktobrī, kad jāievāc rudens sezonai raksturīgo bentisko bezmugurkaulnieku paraugi.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latvijas Universitāte, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
