Projekta nosaukums: Biopolimēru tehnoloģijas prototipēšana nanostrukturētu izstrādājumu iegūšanai no ražošanas blakusproduktiem

Projekta līguma numurs: KC-L-2017/5, Projekta ID Nr. KC-PI-2020/38

Projektu īsteno: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts

Projekta īstenošanas termiņš: 2020. gada 1. aprīlis – 2020. gada 30. septembris

Projekta kopējais finansējums: 27 777,78 EUR

Atbalsta finansējuma apmērs (90%): 25 000,00 EUR

LU finansējuma daļa (10%): 2 777,78 EUR

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. Pāvels Semjonovs, vadošais pētnieks (LU Bioloģijas institūts)

Projekta administratīvais vadītājs: Jānis Čakste, vadošais eksperts (LU Bioloģijas institūts)

Projekta mērķis: izvērtēt bionoārdāmu materiālu rūpnieciskas ražošanas iespējas no atjaunojamām izejvielām, tādējādi nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un aprites ekonomikas principu plašāku ieviešanu.

Projekta galvenie rezultāti:

Lai novērtētu biopolimēru iegūšanas tehnoloģijas attīstīšanas pamatposmus un uzdevumus, kā arī definētu perspektīvāko turpmāk attīstāmu produktu un tā tirgus potenciālu, projekta gaitā tiks veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte. Atbilstoši priekšizpētes rezultātiem tiks izstrādāta komercializācijas stratēģija turpmākai tehnoloģijas attīstīšanai un produktu virzīšanai tirgū. Lai nodrošinātu biopolimēru tehnoloģijas attīstības līmeņa paaugstināšanu un komercializācijas iespējas līdz industriālas ražošanas mērogiem tiks izstrādāts projekta pieteikums otrā posma finansējumam.

Projekta īss kopsavilkums:

Projekta gaitā plānots novērtēt biopolimēru iegūšanas tehnoloģiju komercializācijas potenciālu. Biopolimēru iegūšanai mikrobiālās konversijas ceļā ir iespējams izmantot lauksaimniecības produktu pārstrādē un pārtikas produktu ražošanā radušos blakusproduktus. Attīstot šādas videi draudīgas tehnoloģijas, ir iespējams nodrošināt efektīvu un lietderīgu pieejamo resursu izmantošanu, tādējādi virzoties uz aprites ekonomikas principu īstenošanu.

Mikrobiālās izcelsmes biopolimēri raksturojami ar daudzveidīgām izmantošanas iespējām un unikālām fizikāli ķīmiskām īpašībām. Materiāla

pielietošanas iespējas ir ļoti plašas, sākot no iepakošanas materiālu iegūšanas vai izmantošanas pārtikas rūpniecībā līdz sarežģītu medicīnas vai elektronikas komponenšu ražošanai.

Projekta nosaukums: Ar preasomām saistīto multiplās sklerozes ģenētisko, epiģenētisko un klīnisko marķieru noteikšana. Nr. 1.1.1.1/16/A/016 (2017.-2020.).
Projekta zinātniskais vadītājs: Nikolajs Sjakste.

Multiplā skleroze (MS) ir progresējoša, demielinizējoša, vides faktoru izraisīta, autoimūna saslimšana ģenētiski predisponētiem subjektiem. Ubikvitīna proteasomu sistēmai ir svarīga loma imunitātes veidošanā; tās nepareiza regulācija kopā ar slāpekļa oksīda (NO) pārprodukciju var ietekmēt MS attīstību un gaitu. Proteasomas ir identificētas kā galvenie autoantigēni MS pacientiem, turklāt pacientiem ar autoimūnām saslimšanām bieži ir palielināts proteasomu līmenis asins plazmā. Mēs iepriekš esam atklājuši saistību starp vairākiem proteasomu gēnu polimorfismiem un MS un tās ārstēšanas efektivitāti. Inducējamās slāpekļa oksīda sintāzes (iNOS) ekspresiju zināmā mērā ietekmē proteasomu aktivitāte; šī fermenta pārmērīga ekspresija glijā un NO pārprodukcija noved pie neironu bojājumiem MS slimniekiem. To asins plazmā ir paausgstināts NO metabolītu līmenis.

Projekta mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par ģenētisko, genomisko un klīnisko proteasomu nozīmi MS patoģenēzē un gūt zināšanas un prasmes medicīniskam un farmakogenomiskam pielietojumam.

Mēs pētījām polimorfismu saistību ar MS un interferonu terapiju, iespējamo konkrētu variāciju un variējošu ģenētisko konstruktu funkcionalitāti, poli-A atkārtojumu potenciālu epiģenētiskā gēnu regulācijā, proteasomu gēnu ekspresiju MS pacientu un veselu cilvēku asinīs, kā arī proteasomu, NO, nitrītu un nitrātu koncentrāciju plazmā.

Nākotnē projekta realizēšana ar tai sekojošu zināšanu un prasmju pārnesi varētu palīdzēt uz proteasomām bāzētas MS diagnostikas izveidē un terapijas efektivitātes palielināšanā.