Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu vienota pārvaldība” (TRANSWAT)

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros apstiprināts projekts Nr. LLI-533 “Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu vienota pārvaldība” (TRANSWAT)

No 2020. gada 1. oktobra Latvijas Universitāte sadarbībā ar vadošo partneri Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, Lietuvas Enerģētikas institūtu (Lietuvos Energetikos Institutas) un Dabas pētījumu centru (Gamtos tyrimų centras) uzsāk īstenot INTERREG Latvijas-Lietuvas Pārrobežu sadarbības programmas projektu “Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu vienota pārvaldība” TRANSWAT LLI-533.

Projekta TRANSWAT mērķis ir nodrošināt vienotu pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu novērtēšanu un apsaimniekošanu, kuru hidromorfoloģiskā un ekoloģiskā kvalitāte rada risku nesasniegt ES Ūdens struktūrdirektīvā noteiktos mērķus.

Projekta teritorijā ietilpst trīs pārrobežu upju baseini (Venta, Lielupe un daļa no Daugavas baseina), kuros daudzi ūdensobjekti nesasniedz labu ekoloģisko kvalitāti. Daži upju ūdensobjekti projekta teritorijā tiek klasificēti kā stipri pārveidoti, jo tajos atrodas hidroelektrostaciju (HES) kaskādes, kuru darbība izmaina upju dabisko hidroloģisko režīmu. Ezeru ūdensobjekti pārrobežas teritorijā pārsvarā ir izdalīti kā atsevišķi ūdensobjekti tikai Latvijā. Tā rezultātā ezeru ūdens kvalitātes monitorings un slodžu analīze šiem ūdensobjektiem tiek veikti tikai Latvijas teritorijā.

Projekts ietver divus galveno virzienus: (1) HES kaskāžu novērtēšanu un pārvaldību (2) pārrobežu ezeru ekoloģiskās kvalitātes un ekosistēmas veselības novērtēšanu un pārvaldību.

Pirmajā virzienā aktivitātes tiks veiktas, lai novērtētu ekoloģisko caurplūdumu (E-flow) pārrobežu upēs, kas regulētas ar HES kaskādēm, un ierosinātu grozījumus valsts tiesību aktos par HES kaskāžu darbību. Šī uzdevuma izpildīšanai pētījumi tiks veikti  trijās Ventas pietekās. Varduvas upē Lietuvā tiks pētīti 5 HES, bet Latvijā Ciecerē tiks apsekoti 3 HES un Losī – 2 HES. Šo upju ekosistēmas būtiski ietekmē hidroelektrostaciju kaskāžu darbība. Atsevišķos upju posmos tiek plānoti lauka pētījumi, lai iegūtu hidromorfoloģiskos un zivju datus, kas nepieciešami ekoloģiskā caurplūduma modelēšanai. Ekoloģiskais caurplūdums tiks novērtēts katrai HES uz šīm upēm, izmantojot E-flow modeļa MesoHABSIM tīmekļa platformu. Šī metode  tika izstrādāta Latvijas-Lietuvas Interreg projektā "ECOFLOW" un ir atbilstoša Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. Pamatojoties uz ekoloģiskā caurplūduma novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta HES darbības kaskādē modelēšana, izmantojot HEC-RAS modeli, lai nodrošinātu ekoloģiskā caurplūduma režīmu lejpus katra HES aizsprosta. Projekta rezultāti un ieteikumi valsts ūdens tiesību aktu izmaiņām ļaus nodrošināt ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu attiecībā uz HES kaskādēm pārrobežu upju baseinos un uzlabot arī šo ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti.

Otrajā virzienā tiks novērtēta piecu pārrobežas ezeru kvalitāte Lielupes (Garais ezers) un Daugavas (Galiņu, Kumpinišķu, Lauceses un Skirnas ezeri) upju baseinu apgabalos. Trīs ezeri – Galiņu, Kumpinišķu un Lauceses – atrodas NATURA 2000 teritorijā. Ezeros tiks veikts ūdens kvalitātes un kvantitātes monitorings, detalizēti bioloģisko kvalitātes elementu (tai skaitā zivju) pētījumi. Izmantojot iegūtos ezeru izpētes rezultātus, kā arī virszemes un gruntsūdeņu mijiedarbības analīzi un piesārņojuma avotu sadalījuma modelēšanas rezultātus, tiks novērtēts ezeru ekoloģiskais stāvoklis. Ezeru ekosistēmas veselības stāvokļa novērtēšanas metodika tiks izstrādāta un izmēģināta pilotteritorijā – Garā ezera baseinā. Projekta laikā tiks izstrādātas kopīgas ūdens kvalitātes monitoringa un pasākumu programmas Latvijas un Lietuvas pārrobežu ezeru apsaimniekošanai. Tās nodrošinās projekta rezultātu ilgtspēju un ūdeņu kvalitātes turpmāku uzlabošanos.

TRANSWAT projektu finansē Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam

Kopējais projekta finansējums ir 607 466,51 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85 % apmērā (516 346,53 EUR)

Projekta ilgums ir 24 mēneši (01.10.2020. – 30.09.2022.)

Informācija par Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020. gadam www.latlit.eu

Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa www.europa.eu

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Latvijas Universitāte un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 

 

Interreg Baltic Sea Region projekts TEST-4-SMI

Interreg Baltic Sea Region 

Projekts: Laboratoriju tīkla izveidošana MVU izstrādāto elektronikas produktu testēšanai, raksturošanai un atbilstības novērtēšanai (angliski: Laboratory network for testing, characterisation and conformity assessment of electronic products developed by SMEs)

 Akronīms: TEST-4-SMI

Projekta mērķis ir izveidot inovāciju atbalsta tīklu Baltijas jūras reģionā (BJR), lai nodrošinātu MVU izgatavotās elektronikas produkcijas testēšanu un konsultēšanu par tās atbilstību starptautiskajiem standartiem agrīnās produktu izstrādes laikā.

Vadošais partneris: Tartu Universitātes Tartu Observatorija (Igaunija)

Projekta dalībvalstis: Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija un Somija

Kopējais budžets: 1,775300.00 eiro

Latvijas partneri: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola

Latvijas Universitātes budžets: 150 000 eiro.

Projekta LU daļas vadītāja Dr. biol. Dace Grauda (dace.grauda@lu.lv)

LU BI projekta grupa: Dr. sc. ing. Lada Bumbure, Dr. hab. biol. Dalius  Butkauskas, Dr. biol. Antons Kolodinskis, Msc Nikole Krasņevska and Msc Andra Miķelsone

Plānotais projekta īstenošanas laiks: 25.05.2017. – 01.01.2021.

Projekta izpildes laikā Baltijas jūras reģionā tiks izveidots kompetences centru tīkls, MVU inovatīvo produktu, kas saistīti ar elektronikas precēm, dažādu parametru testēšanai un konsultēšanai, ar mērķi nodrošināt produktu atbilstību starptautiskajiem standartiem to agrīnas izstrādes laikā. Tas savukārt sekmētu to veiksmi globālajos tirgos, kur nepieciešama to pierādīta atbilstība standartiem, kas parasti prasa plašu produktu prototipu testēšanu. Testēšana agrīnā izstrādes stadijā dos iespēju izvairīties no neveiksmēm vēlākos posmos, un līdz ar to tā var būt ārkārtīgi rentabla. TEST-4-SME tīkla dalībnieki ir ērti izvietoti BJR, un tiem ir pieredze dažādās testēšanas metodēs, kas nepieciešama ar elektroniku saistītām izstrādnēm. Tīkla dalībnieki konsultēs un apmācīs MVU darbiniekus atbilstoši standartiem. Mēs arī dalīsimies zināšanās visā tīklā, lai uzlabotu testēšanas kvalitāti un efektivitāti un lai paātrinātu MVU produktu izstrādes procesu. Projekta ietvaros septiņi izmēģinājuma MVU pārbaudīs tīkla pakalpojumus. Tiks analizēta iespēja, iesaistīt izveidotajā tīklā citus reģionā esošos elektronikas testēšanas pakalpojumu sniedzējus.

TEST-4-SME veido 15 partneri, no kuriem 7 ir pētniecības organizācijas. Izveidotie kompetences centri spēj veikt testēšanu 11 kategorijās, kas attiecas uz elektronikas ražojumiem. Projektā iesaistītās laboratorijas tika atlasītas ņemot vērā to pieredzes savstarpējo papildināmību, tā nodrošinot tīkla spēju sniegt visaptverošus testēšanas pakalpojumus, kas vajadzīgi visā produktu attīstības ķēdē.

Laboratorijas un to testēšanas kompetences:

- klimatiskie testi: Tartu Observatorija (TO), Centria (Somija, Pielietojamo Zinātņu universitāte)

- EMC testēšana (Elektromagnētiskā saderība): TO, Centria

- materiāls un kompozicionālais raksturojums, testēšana un analīze: RTU (Rīgas Tehniskā universitāte)

- materiālu elektrovadītspēja/pretestība: TO, Wismar (Pielietojamo Zinātņu, Tehnoloģiju Biznesa un Dizaina universitāte), RTU, ProTech (Lietuva)

- ražošanas procesu verifikācija: RTU, Centria

- bateriju, saules bateriju un elektrosistēmu raksturojums un testēšana: Wismar, RTU, ProTech, Centria

- skaņas un trokšņa raksturojums un modelēšana: RTU

- termisko īpašību raksturojums un testēšana: TO, RTU

- mehānisko un strukturālo īpašību raksturojums un testēšana: TO, RTU, Centria

- skaņas un trokšņa raksturojums un modelēšana: RTU

- radiometrisko sensoru spektrālā atbildība: TO

- optisko sistēmu kalibrēšana, raksturošana un mērījumi: TO, Wismar, RTU, ProTech

- bioelektromagnētiskais raksturojums un testēšana: LU

 Attēli:

  1. Projekta TEST-4-SME sanāksmes dalībnieki Ŗīgas Tehniskajā Universitātē 2018. gada 27 un 28. martā.

     2.  Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta projekta izstrādes grupa.

    

Upju monitorings un lauksaimnieku vides aptauja Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos

LV-LT

LLIV-230 "Upju monitorings un lauksaimnieku vides aptauja Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos (Monitoring of Rivers and Enviromental Survey of Farmers in Lielupe and Venta Basin District)" (Zinātniskie vadītāji I. Kokorīte un A. Skuja)

2013.-2014. g. Latvijas-Lietuvas 2007.-2013. gada pārrobežu sadarbības programmas projekta īstenošanā bija iesaistīti četri partneri: Vides Politikas centrs (Lietuva), Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības centrs, Lietuvas Lauksaimniecības Konsultāciju centrs un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.

Projektā risināti divi pārrobežu ūdens apsaimniekošanas jautājumi: 1) upju ekoloģiskā stāvokļa novērtējums un monitorings; 2) pasākumu noteikšana lauksaimniecības difūzā piesārņojuma samazināšanai.  Projekta noslēguma ziņojums pieejams šeit:

 Latvijas-Lietuvas  Pārrobežu Sadarbības programmas  mājas lapa:

http://www.estlat.eu/supported-projects/?project=42

Towards joint management of the transboundary Gauja/Koiva river basin districts

Gauja/Koiva. Towards joint management of the transboundary Gauja/Koiva river basin districts.

Gaujas upju baseins ir pārrobežu baseins starp Latviju un Igauniju. Kaut arī lielākā daļa atrodas Latvijā, upes ieplūst Rīgas līcī, kas arī saņem ūdeņus no abām valstīm. Tādēļ ir svarīga sadarbība kopēju vides politikas mērķu un  metodoloģijas izstrādē. Baseina iedzīvotājiem jāzina, kāda ir situācija un kā to padarīt labāku.https://www.up2europe.eu/european/projects/towards-joint-management-of-the-transboundary-gauja-koiva-river-basin-district_137493.html