Akadēmiskais centrsBaltkrievijas - Latvijas sadarbības projekts
Projekta nosaukums: Latvijas un Baltkrievijas lāceņu (Rubus chamaemorus L.) ģenētisko resursu izvērtēšana sugas saglabāšanai un selekcijai
Evaluation of the cloudberry (Rubus chamaemorus L.) genetic resources of Latvia and Belarus as a background for the breeding programme and conservation
2019. gada augusts - 2021. gada septembris
Projektazinātviskais vadītājs no Latvijas puses: Asoc. Prof. Dr.biol Dace Grauda
Projekta partneri: Baltkrievijas Nacionālas Zinātņu Akadēmijas Centrālais botāniskais dārzs (Central Botanical Garden of the National Academy of Science of Belarus)
Projekta anotācija: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki sadarbībā ar Baltkrievijas Nacionālas Zinātvņu Akadēmijas Centrālo Botānisko dārzu sākuši projekta “Latvijas un Baltkrievijas lāceņu (Rubus chamaemorus L.) ģenētisko resursu izvērtēšana sugas saglabāšanai un selekcijai” īstenošanu saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un State Committee on Science and Technology of the Republic of Belarus kopīgas sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Lāceņu atradņu izplatība Latvijā un it īpaši Baltkrievijā ir tuvu sugas dienvidu galējai izplatības robežai. Lācenes pēc bioķīmiskā sastāva ir ļoti vērtīgas ogas. Ņemot vērā to reto sastopamību Baltkrievijas teritorijā, un sugas augu skaita samazināšanos arī Latvijā, piemērotu biotopu zuduma dēļ, kā arī iespēju, ka viens no faktoriem, kas var būtiski ietekmēs lāceņu ģenētisko daudzveidību, ir vairošanās veids, lāceņu populāciju ģenētiskās daudzveidības izpēte un uz to balstīta paraugu ievākšana saglabāšanai un tālākai izmantošanai ir īpaši aktuāla. Projektā izstrādes rezultātā iegūtās zināšanas un ievāktais sēklu materiāls dos iespēju izstrādāt sugas saglabāšanas stratēģiju un izveidot selekcijas izejmateriāla bāzi.
Projekta mērķis: veikt Latvijas un Baltkrievijas lāceņu ģenētiskās daudzveidības izpēti, sugas saglabāšanas stratēģijas izveidi un perspektīvāko augu materiāla ievākšanu selekcijas bāzes izveidošanai.
Projekta dalībnieki no Latvijas puses: Dr. biol. Dace Grauda, Dr. biol. Dalius Butkauskas, Dr. habil. biol. Īzaks Rašals, MSc. biol. Nikole Krasņevska, Dr. biol. Anita Osvalde, BSc. biol. Sandra Dombrovska
Projekta dalībnieki no Baltkrievijas puses: Dr. biol. Vladimir Titok, Dr. biol. Boris Anochenko, Dr. biol. Alesia Kruchonok, Dr. biol. Eugenij Popov, Dr. biol. Larisa Sidor.
Lietuvas, Latvijas un Taivānas sadarbības projektsi
D vitamīna un tā receptoru gēnu polimorfismu salīdzinošais pētījums Lietuvas, Latvijas un Taivānas bērniem un pieaugušajiem ar atopisko dermatītu un astmu.
Hroniski alerģiski traucējumi, piemēram, atopiskais dermatīts (AD) un astma, ir sarežģītas slimības, kas ietekmē gandrīz 300 miljonus cilvēku visā pasaulē. Pēdējo gadu desmitu laikā pieaugošā astmas un atopisko slimību sastopamība apliecina vides un dzīvesveida faktoru nozīmi slimību riska novērtēšanā. Neskatoties uz dažādiem vides faktoriem, piemēram, saules iedarbību dažādos augstumos, temperatūru, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī atšķirīgiem ēšanas paradumiem, AD un astmas izplatība pieaug Taivānā, Latvijā un Lietuvā.
D vitamīna loma ir labi zināma dažādu alerģisku slimību, tai skaitā astmas, AD un pārtikas alerģijas, patoģenēzē. Tā kā tas ietekmē cilvēka ķermeni ne tikai caur uzturu, bet arī ar klimatu un dzīvesveidu, D vitamīns tiek uzskatīts par svarīgu vides faktoru alerģisku slimību attīstībā.
Šī pētījuma mērķis: novērtēt iespējamo saistību starp D vitamīna līmeni serumā, D vitamīna receptoru ģenētisko polimorfismu un zarnu mikrobiomu Lietuvas, Latvijas un Taivānas bērniem un pieaugušajiem ar AD un / vai astmu.
Mēs uzskatām, ka šis ir pirmais pētījums, kurā tiek salīdzinātas vienas un tās pašas alerģiskās slimības populācijās ar dažādiem ģeogrāfiskiem un ekoloģiskiem faktoriem . Mēs ceram, ka šie rezultāti var sniegt atbildi par D vitamīna nozīmi alerģisko slimību profilaksē un nākotnē arī ārstēšanā.
Citi starptautiskie projekti
Forestry and Biodiversity: International Perspectives on Trade-offs, Problems, and Solutions
Finansētājs Baltijas - Amerikas brīvības fondus (BAFF)
6.12.2018. 30.11.2019.
Zin, vadītājs M. Strazds
CELLDEX projekts.
Pētnieces Agnija Skuja un Ilga Kokorīte piedalās Oklendas Universitātes asociētā profesora Skota Tiegsa vadītā globālā projektā. Tā mērķis ir salīdzināt organiskā materiāla noārdīšanās gaitu mazajās upēs un to piekrastēs visos Zemeslodes biomos. Lai to paveiktu, projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 170 partneri no vairāk nekā 50 valstīm. Katram partnerim ir izsūtītas speciālas kokvilnas strēmelītes, kas kalpos kā standarttests. Tās ir jāieliek 4 cilvēka darbības mazietekmētās mazajās upēs un to piekrastēs un jāatstāj uz mēnesi. Vēlāk šīs strēmelītes tiek sūtītas uz ASV, kur laboratorijā tās tiks analizētas
Designation of certain factors affecitng long-term population trends of Common Pochard Aythya ferina on Lake Engure in Latvia. Projekts sadarbībā ar OMPO - Savvaļas putnu un to dzīvotņu apsaimniekošanas Eiropas institūtu (Oiseaux Migrateurs du Palearctique Occidental, Institut europeen pour la gestion des oiseaux sauvages et de leurs habitats) (2017.) Zinātniskā vadītāja Māra Janaus.
Bat migration. Projekts sadarbībā ar Leibnica Institūtu Dzīvnieku izpētei savvaļā un nebrīvē (Leibnitz-Institute for Zoo and Wildlife Research) par sikspārņu migrāciju. (2014.-2019.) Zinātniskais vadītājs Oskars Keišs.
Euro+Med Plantbase. Botanical Garden and Botanical Museum Berlin-Dahlem. Berlin. 2005→ (The Euro+Med PlantBase provides an on-line database and information system for the vascular plants of Europe and the Mediterranean region) Eiropas un Vidusjūras reģiona vaskulāro augu tiešsaistes datu bāze. Datus no Latvijas nodrošina Botānikas laboratorija.
Atlas Florae Europaeae. Distribution of Vascular Plants in Europe. The Committee for Mapping the Flora et Societas Biologica Fennica Vanamo. Helsinki. 1972→ Sērijveida izdevums, kam datus par Latvijā sastopamo vaskulāro augu izplatību iesniedz Botānikas laboratorija.
Sāls akumulācija un strukturālas reakcijas ielu koku (Tilia x vulgaris) lapās Rīgā, Latvijā. Sadarbības projekts starp LU Bioloģijas institūtu (Augu minerālās barošanās laboratorija) un Šveices Federālo Meža, sniega un ainavu pētniecības institūtu (WSL), Sciex projekts Nr. 14.038 (2014-⇒) Vadošais pētnieks Gunta Čekstere.
Projekta ietvaros tiek veikti pētījumi par sāls akumulāciju un lokalizāciju Rīgas ielu apstādījumu liepu lapās, audu un šūnu līmenī saistībā ar augu aizsardzības un tolerances reakcijām. Sāls (Na un Cl) mikrolokalizācijas noteikšana un analīze augos ir uzsākta izmantojot Šveicē pieejamo augsto tehnoloģijas iespējas (high-technologies).