Ornitoloģijas laboratorija

Adrese: Jelgavas iela 1, LV-1004 Rīga un Vācieša iela 4, LV 1004 Rīga

e-pasts: ornlab@latnet.lv

Laboratorijas vadītājs: Dr. biol. Oskars Keišs oskars.keiss@lu.lv

Laboratorijā strādā 18 darbinieki, t.sk. 6 bioloģijas zinātņu doktori

Laboratorija veic pētījumus par dažādiem ar putniem un to dzīvesvietām saistītiem jautājumiem, galvenokārt populāciju ekoloģiju un demogrāfiju. Pētījumi notiek galvenokārt divās teritorijās:

1) Latvijas ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla (iLTER) vietā - Engures ezera dabas parkā, kur atrodas LU Jāņa Vīksnes Engures ezera ornitoloģisko pētījumu centrs

2) LU Jāņa Baumaņa Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā Rucavas pagastā (putnu un sikspārņu migrāciju pētījumi). Pētījumu galvenais mērķis ir skaidrot putnu skaita izmaiņas tieši un netieši ietekmējošos faktorus, t.sk. antropogēnās ietekmes, klimata izmaiņas, medības u.c. Līdztekus tiek izstrādāti praktiski ieteikumi negatīvo ietekmju novēršanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Pētījumu virzieni

  • Latvijas avifaunas dinamika
  • Ūdensputnu populāciju ekoloģija
  • Putnu un sikspārņu migrācijas un tās ietekmējošie mehānismi
  • Putnu un to dzīvesvietu aizsardzība
  • Pasākumi putnu dzīvesvietu uzlabošanai

Pašreizējās aktivitātes

Laboratorijas zinātnieki realizē pētniecības projektus, kas saistīti ar medījamo ūdensputnu izpēti (ligzdošanas sekmes, tās ietekmējošie faktori, mākslīgo ligzdvietu ieviešana, medību apmēri un ietekme), migrējošo zosu un lauksaimniecības konflikta risināšana, ziemojošo ūdensputnu, jūras putnu, baltā stārķa, melnā stārķa, griezes, grīšļu ķauķa un dažādu sikspārņu un sīko dziedātājputnu migrāciju izpēti.

Notiek arī sezonālās mijiedarbības kā indivīdu auglībai un populāciju dinamikai nozīmīga faktora izpēte ar modeļsugu – mājas strazdu (Sturnus vulgaris) tam speciāli ierīkotos būrīšu parauglaukumos (Engures ezers, Gulbenes novads, Limbažu novads), aprīkojot putnus ar ģeolokatoriem. Vairāk par projektu šeit

Līdzdalība studiju nodrošināšanā

Laboratorijas zinātnieki vada LU un LLU studentu maģistra un bakalaura darbus.

Galvenie zinātniski pētnieciskā darba sasniegumi

  • Izstrādāta oriģināla tikko šķīlušos pīlēnu gredzenošanas metode, kas paver plašas iespējas šo putnu migrāciju un populāciju demogrāfijas pētījumos. Metode plaši tiek lietota daudzās Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā.
  • Izstrādātas metodes dobumperētāju putnu piesaistīšanai mežaudzēm kaitēkļu savairošanās profilaksei.
  • Atklātas putnu skaita regulācijas likumības, kuru zināšana ir svarīga populāciju ilgtspējīgai izmantošanai, aizsardzībai vai skaita ierobežošanai.
  • Izstrādāti paņēmieni ūdensputnu ligzdošanas biotopu ietilpības un ligzdošanas sekmju palielināšanai.
  • Ievērojami bagātinātas zināšanas par putnu un sikspārņu migrācijām.

Konsultatīvā darbība

  • Ieteikumu izstrādāšana putnu dzīvesvietu bioloģiskās kapacitātes palielināšanai.
  • Saimnieciskās darbības ietekmes uz putniem (to dzīvesvietām) novērtēšana.
  • Konsultācijas dažādos praktiskos ar putniem un to aizsardzību saistītos jautājumos.

Starptautiskā sadarbība

  • Pētījumi Engures ezerā ir Latvijas nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla sastāvdaļa (International Long-term Ecological Research (ILTER) Network) https://www.ilter.network/?q=content/about

Lauka pētījumu bāzes

1. Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs (Engures pagasta Bērzciemā) – lauka pētījumu bāze, kas ietver divstāvu ēku krastā, peldošo bāzi, laivas darbam ezerā, 12 m novērošanas torni Lielrovas salā u.c. Tas ir techniskais pamats visiem BI OL Engures ezerā kopš 1958. gada veiktajiem ornitoloģiskajiem, pēdējos 20 gados – arī hidrobioloģiskajiem, botāniskajiem un entomoloģiskajiem pētījumiem, t.sk. ar Vācijas, Francijas, Somijas, ASV, Zviedrijas, Nīderlandes, Ukrainas, Čechijas un citu valstu zinātnieku piedalīšanos.

2. Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs (Rucavas pagasta Papē) – lauka pētījumu bāze ar Papes lielo murdu putnu un sikspārņu ķeršanai, kā arī tīkliem, kas nodrošina putnu un sikspārņu ķeršanu dažādiem pētījumiem, t.sk. fizioloģisku un dzīvnieku orientēšanās eksperimentu veikšanai lauka apstākļos. Pētījumu centrs aktīvi sadarbojas ar Vācijas, Somijas un Šveices zinātniekiem.

Ornitoloģijas laboratorija darbojas ciešā sadarbībā ar Latvijas Gredzenošanas centru

Tiek  veikta visu ar putnu un sikspārņu gredzenošanu saistīto jautājumu kārtošanu un datu bāzes uzturēšanu Latvijā un sakaru uzturēšanā ar ārvalstu gredzenošanas centriem. Tālrunis: 67945393; e-pasts: ring@latnet.lv

 

Ornitoloģijas laboratorijas personāls

2020.g.

Vārds, Uzvārds

Akadēmiskais amats,

zin. grāds

Pētījumu virzieni

e-pasts

Oskars Keišs

Dr.biol., vad. pētnieks, lab. vadītājs

Putnu populāciju ekoloģija, migrācijas un  aizsardzības bioloģija

oskars.keiss@lu.lv

Mārtiņš
Briedis

Dr.biol., vad.
pētnieks

Putnu migrācija, putnu populāciju ekoloģija

martins.briedis@lu.lv

Dmitrijs
Boiko

Dr.biol.,
pētnieks

 

Ūdensputnu bioloģija

dmitrijs.boiko@lu.lv

Māra Janaus

Dr.biol., vad. pētniece

Putnu populāciju ekoloģija, aizsardzība; balto stārķu ligzdošanas sekmes

mara.janaus@lu.lv

Māris Strazds

Dr. biol., vad. pētnieks

Melnā stārķa ekoloģija, aizsardzība; saimnieciskās darbības ietekme uz dabas daudzveidību; putnu (latvisko) nosaukumu izcelsme un lietošanas vesture

maris.strazds@lu.lv

Viesturs
Vintulis

Dr.biol.,
pētnieks

Putnu un sikspārņu migrācija

viesturs.vintulis@lu.lv

Antra Stīpniece

M. Sc. biol., pētniece

Putnu populāciju ekoloģija, aizsardzība; ziemojošo ūdensputnu monitorings, jūras putni

antra.stipniece@lu.lv

Artūrs Laubergs

M. Sc. biol., zin.asistents

Putnu populāciju ekoloģija, migrācijas, aizsardzība; putni medību saimniecībā

arturs.laubergs@lu.lv

Viesturs Vīgants

M.Sc. biol.

Zin. asistents

Putnu populāciju ekoloģija

viesturs.vigants@lu.lv

Donāts Spalis

Zin. asistents

Putnu un to biotopu aizsardzība

donats.spalis@lu.lv

Jānis Bētiņš

B. Sc. biol. zin. asistents

Putnu populāciju ekoloģija, migrācijas, aizsardzība; putni medību saimniecībā

janis.betins@lu.lv

Ivo Dinsbergs

B.Sc. biol. zin. asistents

Putnu migrācija

ivo.dinsbergs@lu.lv

Aivars Mednis

Dr.biol., emeritus

Putnu populāciju ekoloģija, migrācijas, aizsardzība

aivars.mednis@lu.lv

Rasma Aupmane

Vec. dabzinātņu laborante

  rasma.aupmane@lu.lv
Andris Stīpnieks laborants

 

 

Toms Endziņš      
Elza Zacmane

laborants

 

 

 

HROMADKOVA T., PAVEL V., FLOUSEK J., BRIEDIS M., 2020. Seasonally specific responses to wind patterns and ocean productivity facilitate the longest animal migration on Earth. Marine Ecology Progress Series, 638, pp 1-12.

LINDECKE O., ELKSNE A., HOLLAND RA., PĒTERSONS G., VOIGT CC. (2019): Experienced migratory bats integrate the sun’s position at dusk for navigation at night. CURR BIOL 29, 1369-1373.

LINDECKE O., ELKSNE A., HOLLAND RA., PĒTERSONS G., VOIGT CC. (2019): Orientation and flight behaviour identify the Soprano pipistrelle as a migratory species at the Baltic Sea coast. J ZOOL, 308, 56-65.

FOX, AD., DALBY, L., CRISTENSEN, TK., NAGY,S., BALSBY, TJS., CROWE, O., CLAUSEN, P., DECEUNICK, B., DEVOS, K., HOLT, CA., HOMMAN, M., KELLER, V., LANGENDOEN, T., LEHIKOINEN, A., LORNTSEN, SH., MOLINA, B., NILSSON, L., STIPNIECE, A., SVENNING, FRAIXEDAS, S., LINDEN, A., MELLER, K., LINDSTRÖM, A., KEIŠS, O., KALAS, J.A., HUSBY, M., LEIVITS, M. and LEHIKOINEN, A., 2017. Substantial decline of Northern European peatland bird populations: Conequences of drainage. Biological Conservation, 214, pp. 223-232.

BRIEDIS, M. and KEIŠS, O. 2016. Extracting historical population trends using archival ringing data—an example: the globally threatened Aquatic Warbler. Journal of Ornithology 157 (2): 419-425.

CERA, I. and KEIŠS, O., 2016. Spider species new to the fauna of Latvia and new localities for Gnaphosa lapponum and G. nigerrima (Araneae: Gnaphosidae). Latvijas Entomologs, 53, pp. 122-124.

FOX, A.D., CAIZERGUES, A., BANIK, M.V., DEVOS, K., DVORAK, M.,
 ELLERMAA, M., FOLLIOT, B., GREEN, A.J., GRÜNEBERG, C., GUILLEMAIN, M., HÅLAND, A., HORNMAN, M., KELLER, V., KOSHELEV, A.I., KOSTIUSHYN, V.A., KOZULIN, A., LAWICKI, L., LUIGUJÕE, L., MÜLLER, C., MUSIL, P., MUSILOVÁ, Z., NILSSON, L., MISCHENKO, A., PÖYSÄ, H., ŠČIBAN, M., SJENIČIĆ, J., STIPNIECE, A., ŠVAŽAS, S. and WAHL, J., 2016. Recent changes in the abundance of Common Pochard Aythya ferina breeding in Europe. Wildfowl, 66, pp. 22-40.

FOURCADE, Y., RICHARDSON, D.S., KEIŠS, O., BUDKA, M., GREEN, R.E., FOKIN, S. and SECONDI, J., 2016. Corncrake conservation genetics at a European scale: The impact of biogeographical and anthropological processes. Biological Conservation, 198, pp. 210-219.

JC., and WAHL, J., 2016. Seeking explanations for recent changes in abundance of wintering Eurasian Wigeon (Anas penelope) in northwest Europe. Ornis fennica, 93(1), pp. 12-25.

KOFFIJBERG, K., HALLMAN, C., KEIŠS, O. and SCHÄFFER, N., 2016. Recent population status and trends of Corncrakes Crex crex in Europe. Vogelwelt, 136, pp. 75-87.

KONOVALOV, A., KALDMA, K., BOKOTEY, A., BROSSAUT, P., CHAPLAIN, F., DMITRENOK, M., DZYBENKO, N., VÄLI, Ü., STRAZDS, M. and STERNA, L., 2015. Spatio-temporal variation in nestling sex ratio among the Black Stork Ciconia nigra populations across Europe. Journal of Ornitology, 156(2), pp. 381-387.

KAZARINA, A., JAPIŅA, K., KEIŠS, O., SALMANE, I., BANDERE, D., CAPLIGINA, V. and RANKA, R., 2015. Detection of tick-borne encephalitis virus in I. ricinus ticks collected from autumn migratory birds in Latvia. Ticks and Tick-borne Diseases, 6(2), pp. 178-180.

PAVOL-JORDAN, D., FOX, A. D., CLAUSEN, P., DAGYS,  M., DECEUNICK, B., DEVOS, K., HREARN, R.D., HOLT, C.A., HORNMAN, M., KELLER, V., LAGENDOEN, T., LAWICKI, L., LORENSTEN, S. H., LUIGUJOE, L., MEISSNER, W., MUSIL, P., NILSSON, L., PAQET, J. Y., STĪPNIECE, A., STROUD, D. A.,  WAHL, J., ZENATELLO, M., LEHIKOINEN, A., 2015. Climate-driven changes in winter abundance of a migratory waterbird in relation to EU protected areas. Diversity and Distrubitions, 21(5) pp.571-582. DOI: 10.1111/ddi.12300

STRAZDS, M., BAUER, H. G., VÄLI, Ü., KUKĀRE, A. and BARTKEVIČS, V., 2015. Recent impact of DDT contamination on Black Stork eggs. Journal of Ornithology, 1-12., DOI 10.1007/s10336-015-1244-z

CAPLIGINA, V., SALMANE, I., KEIŠS, O., VILKS, K., JAPINA, K., BAUMANIS, V. and RANKA, R., 2014. Prevalence of tick-borne pathogens in ticks collected from migratory birds in Latvia. Ticks and Tick-borne Diseases, 5(1), pp. 75-81.

FOURCADE, Y., KEIŠS, O., RICHARDSON, D.S. and SECONDI, J., 2014. Continental-scale patterns of pathogen prevalence: A case study on the corncrake. Evolutionary Applications, 7(9), pp. 1043-1055.

KRÜGER, F., CLARE, E.L., SYMONDSON, W.O.C., KEIŠS, O. and PETERSONS, G., 2014. Diet of the insectivorous bat Pipistrellus nathusii during autumn migration and summer residence. Molecular ecology, 23(15), pp. 3672-3683.

DUESER, R.D. MONCIERIEF, N.D. KEIŠS, O., MARTIN, J.D. PORTER, J.H.and TRUITT, B.R. (2013) Overwater Movement of Raccoons (Procyon lotor) in a Naturally Fragmented Coastal Landscape.  Northeastern Naturalist, 20(3), pp. 511–528.

VOIGT, C.C., SöRGEL, K., ŠUBA, J., KEIŠS, O. and PĒTERSONS, G. (2012) The insectivorous bat Pipistrellus nathusii uses a mixed-fuel strategy to power autumn migration.  Royal Society ProceedingsB, 279(1743), pp 3772-3778.

 

HERMANN, Ch., HARIO, M., TJEMBERG, M., THORUP, O., FEDOROV, V., KIECKBRUCH, J., STĪPNIECE A. and STERNIK, L., 2011. Red List of Baltic Breeding Birds. Version. Helsinki CommissionEnvironment Protection Commission. 115 pp.

TUBELYTE, V., ŠVAŽAS, S., SRUOGA, A., BUTKAUSKAS, D., PALAUSKAS, A., BAUBLYS, V., VĪKSNE, J., GRISHANOV, G. and KOZULIN, A. 2011. Genetic diversity of tufted duck (Aythya fuligula, Anatidae) in Eastern Europe. – Central European Journal of Biology, 6(6), pp. 1044-1053. DOI: 10.2478/s11535-011-0083-z.

SKOV, H., HEINĀNEN, S., ŽYDELIS, R., BELLEBAUM, J., BZOM ,S. A., DAGYS, M., DURICK, J., GARTHE, S., GRISHANOV, G., HARIO, M., KIECBUSH, J.J., KUBE, J., KURESOO, A., LARSSON, K., LUIGUJOE, L., MEISSNER, W., NEHLS, H.W., NILSSON, L., PETERSEN, I.K., ROOS, M.M., PIHL, S., SONNTAG, N., STOCK, A., STĪPNIECE, A. and WAHL, J. 2011. Waterbird Populations and Pressures in the Baltic Sea. TemaNord 2011 pp. 550. http//www.norden.org/en/publcations/publikationer/2011-550.

VĪKSNE, J., SVAZAS, S., CZAJKOWSKI, A., JANAUS, M., MISCHENKO, A., KOZULIN, A., KURESOO, A., SEREBRYAKOV, V. 2010. Atlas of Duck Populations in Eastern Europe. Akstis, Vilnius. 199 p.

ŽYDELIS, R., BELLEBAUM, J., ÖSTERBLOM, H., VETEMAA, V., SCIRMEISTER, B., STIPNIECE, A., DAGYS, M., van EERDEN, M. and  Garthe, S., 2009. Bycatch in gillnet fisheries – An overlooked threat to waterbird populations. Biological Conservation, 142, pp.1269-1281.

VĪKSNE, J., JANAUS, M. un STĪPNIEKS, A., 2008. Ūdensputnu medības Kaņiera ezerā 1993. – 2005. gadā – dabas resursu nenoplicinošas izmantošanas piemērs. Grām: Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā., Rīga, lpp. 143-162.

VĪKSNE, J. 2006. Waterbirds bagged by hunters at the beginning of autumn hunting season on waterbodies of Latvia in 1993-2004, OMPO Newsletter, 26, pp. 5-14.

VĪKSNE J., MEDNIS, A., JANAUS, M., and STIPNIECE, A., 2005. Changes in the breeding bird fauna, waterbird populations in particular, on Lake Engure (Latvia) over the last 50 years.  Acta Zoologica Lituanica , 15(2), pp. 188 – 194.